Dabā mums ir daudz un dažādu vielu, kuras tiek izmantotas par izejvielām citu vielu ražošanai un kuras dabā nav sastopamas vai sastopamas ļoti mazos daudzumos. Ne vienmēr tiešā ceļā, īstenojot tikai vienu pārvērtību, no izejvielas ir iespējams iegūt nepieciešamo produktu. Piemēram, sērskābi ražo no dabā sastopamajiem sulfīdiem vai sēra, realizējot vairākas pārvērtības, līdz tiek iegūta sērskābe. Šo pārvērtību shēmu tu sīkāk apskatīsi vidusskolā.
Video materiālā, izmantojot savas iepriekšējās zināšanas gan par neorganisko, gan organisko savienojumu klasēm, mēģināsim gan praktiski, gan teorētiski iegūt vielas, kuras nav iespējams iegūt tiešā veidā. Paskatīsimies, kā ķīmiķi var atrisināt situāciju, ja laboratorijā nav nepieciešamās izejvielas produkta ieguvei tiešā veidā, un, izmantojot pieejamās izejvielas un to īpašības, nepieciešamo produktu tomēr var iegūt. Pārvērtības aprakstīsim ar ķīmisko reakciju vienādojumiem.
Pierakstu klade, rakstāmpiederumi
Apraksta vielu pēc tās raksturīgajām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, secina par vielu raksturīgajām, līdzīgajām un atšķirīgajām ķīmiskajām īpašībām saistībā ar to sastāvu, parāda saistību starp vielu klasēm (metāli, nemetāli, oksīdi, skābes, bāzes un sāļi), veicot eksperimentus.
Skaidro ķīmisko pārvērtību (piemēram, degšana, neitralizācija) būtību saistībā ar vielas sastāva izmaiņām un vielas masas nezūdamību. Prognozē vielu savstarpējo iedarbību (vienkāršu vielu un ogļūdeņražu degšana, metālu reakcijas ar sēru, hloru un skābi, skābju reakcijas ar bāzēm, oksīdu reakcijas ar ūdeni, metālu oksīdu reakcijas ar ūdeņradi, karbonātu reakcijas ar skābi), izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu, šķīdības tabulu, metālu aktivitātes rindu, pierakstot tās ar ķīmisko reakciju vienādojumiem.
Attēlo ķīmisko pārvērtību norisi (savienošanās, sadalīšanās, aizvietošanās, apmaiņas reakcijas) ar ķīmisko reakciju vienādojumiem, modeļiem un vārdiski, izvēloties piemērotāko stratēģiju.